Ziema Cauri Ziemassvētkiem kā baltiem vārtiem Iziet ziema pārslu šķidrautā. Ledus vizulīšiem ziliem, sārtiem Greznojas tā ilgi saulrietā.- Tādu mūsu ziemu pazīstu, Tādu to kā māti mīlēju. Antons Bārda
Tag: Antons Bārda
Ceļa zvaigzne Es degu vienai patiesībai, Par katru liesmu spožākai Ar sirdi paustai mīlestībai Šai ceļa zvaigznei vienīga Jo, kas tai sekos, līdzi ies, Arvienu augstāk pacelsies. Antons Bārda
Nejaušs brītiņš Viens tāds brītiņš padzirkstīja Tavu acu staru man, Dziļi sirdī iezvanīja Dzidro balsi,- nu tā skan- Skan un skan un skanot tā Mirkli pārvērš mūžībā. Antons Bārda
Mājas koki Es zem šiem kokiem esmu aizlaidis Tik laimīgu, tik gaišu, skaistu mūžu; Es, viņiem šalcot, esmu piedzimis,- Tie pirmie dziedāja man: aijā- žūžū! Ak, kaut tie nāktu pavadīt Un šalcot mani smiltīs apguldīt. Antons Bārda
Neatgriežamais laiks Par vienu dieniņu no bērnības, No laika tā, kad es vēl biju mazs, Es tagad nokalpotu simtu gadu Un paciestu gan trūkumu, gan badu Par dienu tādu vienīgo, Ko mātes sirds un saule apstaro! Antons Bārda
Kā steigā, kā trauksmē Ja es mīlu, manas dienas Blāzmainas gar logu iet- Viena klāt pie otras sienas, Aši steidz- te aust, te riet. Sirds man deg un asins kvēlo, Rokās briest kāds milzīgs spars. Katru brīdi- agro, vēlo- Dzied ap mani putnu bars… Ja es mīlu, naktis manas Nebeidzamās ilgās tvīkst, Sirds pēc ilgas […]
Sirds Sirds var vienā vārdā atvērties, Vienā elpas izpūtienā īsā Kā no dziļa miega atmosties Un tik dzīvā, siltā dvēsles trīsā Kādai citai sirdij pretī traukt, Likt tai starot, likt tai ziedēt, plaukt. Antons Bārda