dzejoļi par dzīvi | DZEJOĻI:

Alfreds Krūklis- dzejolis Vīzija

Vīzija Mana ragana melnā, mana elle un debess,- laikam sabiršu pelnos, Tevī sadegšu es! Laikam izbārstīs vēji manus pelnus tāpat kā šīs dzimtenes smiltis, kuras glāsta Tavs skats. Tās nav acis, bet debess, kura gremdē un ceļ! Tā nav mute, bet uguns, cauri kauliem, kas sveļ! Tie nav mati, bet dūmi- kuros elles tik daudz! […]

Continue Reading

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Alfreds Krūklis- dzejolis Krustcelēs

Krustcelēs Lai paliek glāsti, nejauši alkti, vārdi glaimīgi maigi, mirkļi, kas vēsi slīd! Pelēki zaļgans zalktis viltus puķē spīd. Vientuļš kaut kalnā dzenies- balto ēdelveisu mākoņos plūkt. Slava uzkrīt kā sniegputenis un kā lavīna brūk. Piecelies aprakts, ja kaut mazliet vēl mīlestība elpo tev zem sirds. Nebūs tad velti iets, ne bezcerīgi mirts. Alfreds Krūklis

Continue Reading

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Alfrēds Krūklis- Tavu acu uguns

Tavu acu uguns Baltas ābeles zied. Balti mākiņi iet. Es redzu- tik balti, tik balti mākoņi iet. Zilas acis, zils lauks. Zilas acis Tev plaukst. Es redzu- tik zilas, tik zilas, laimīgas plaukst. Tavu acu uguns daudz ko man stāsta. Tavu acu uguns sapnī vēl glāsta… Tavu acu uguns atmiņas vēda. Tavu acu uguns aizmirst […]

Continue Reading

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Alfrēds Krūklis- Mīlestība

Mīlestība Viņu nevar nopirkt ar rozēm, kuras pārdod uz bulvāra stūra, ne laimēt loterijā, ne saņemt kā dāvanu gadu mijā. Viņu nevar ne ieelpot sevī kā ceriņu zili sirmu, ne pieradināt kā putnu vai stirnu. Viņas atnākšanu nevar paredzēt iepriekš kā anticiklonu vai tālas vētras zvanu. Neviens arī nezin viņas cenu. Es laimīgs samaksāju ar […]

Continue Reading