Sirdi es savu … Sirdi es savu jums atdevis visu un tikai tukšumu saņēmis pretī. O, kuru gadu jau apkārt, kuru viļņo šīs tukšums klajs. Maijs kuram smaidot nepārslīd pāri nekad. Tikai tad, kad es briesmīgi lamājies esmu un čīkstējis, Jūsu tukšuma lava gūlusies pāri par manu galvu Ka veldzinošs plāksteris. Aleksandrs Čaks
Tag: Aleksandrs Čaks
Šovakar Šovakar gribas man sapņot par visu, kas augstāks par torņiem. Skvērā uz sola – uz sola, kur garām rūc tramvajs, vai nejūti smaržas no pļavām brīnišķi vāras un maigas kā lietus? Droši tur bērzi debesīs zilās stāv balti kā naktskreklos. Jasmīni smaržo. Govis nopūšas kūtīs. Šķūnīšos mazos kā alga varētu iegrimt tur sienā, skūpstošā […]
Skaidrība Es skaidri eju pretim savām beigām, Es. Velti neticat un smīnat jūs. Vēl tikai nezinu, kur būs mans gals. Vai steigā Sirds pēkšņi man kā stikls vēsa kļūs, Vai viesnīcā, kur dārgas segas trepēs Slēpj klusos soļus savās kabatās, No ūdens stingu mani izņems slepen Un palagu kā skūpstu pāri klās? Es nezinu. Un […]
Atzīšanās Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts: Tikai tevi es mīlējis esmu. Kādā dīvainā sulā savas lūpas tu mērc, Ka tās kvēl ar tik sarkanu dvesmu? Tur, kur bulvāri kūp, tevi satiku reiz Un vairsnezinu miera ne mirkli. Uz tā stūra, kur lūdz naudu ubags sev greizs, Mani samīs drīz ilgas kā zirgi. […]
Zieds var nolūst, zivs var aiziet, Es no tevis, sirds, ne mirkli: Tu man iedota par irkli, Iedota par spožu dzirkli. Aleksandrs Čaks