Kamēr vien Sauksim cits citu vārdā un meklēsim jaunas sejas… Kamēr vien sirdi sasildīs vārdi un rokas liks pasaulei ziedēt…
Lai vienmēr dvēsele tava Kā brīnumsvecīte zied. Lai ziedi, zvaigznes un sapņi Tur savākti vienuviet.
Ar saules puķēm es pie tevis eju, lai tu, kad logā lietus spārni krīt, tāpat kā viņas meklē saules seju un ceļus, kuros rīta gaisma spīd.
Laimi neturi kā vāzi rokā: Vāzes krīt un bieži – skanot šķīst. Lai ar putniem gavilē tā kokos, Lai ar lietu viņa zemē līst, Lai ar smaidu – varam viņu jaust.
Mīlestība ir stiprāka par visu, ar ko šajā pasaulē saskaramies. Tā nav saredzama. To nevar izmērīt – tomēr tā ir pietiekami varena, lai mirklī mūs pārvērstu līdz nepazīšanai. Mīlestība mūs ielīksmo un iepriecina daudz vairāk nekā materiāli labumi. Anhelisa
Lai tev ir draugi sirsnīgi, mīļi, Kurus varbūt tu pat neapjaut. Lai sirdī ir cilvēki dziļi, dziļi Kas smejas ar tevi, ar tevi raud.
Mīlestība dziedē cilvēkus – gan tos, kuri mīlestību dod, gan tos, kuri to saņem. Karls Menindžers
Es skatos tajā laikā, kad manis vēl nebija, lai redzētu to laiku, kurā manis vairs nebūs.
Ir katram vārdam sava vara, ir katram darbam sava slava. Un tas viss kopumā šo dzīvi skaistu dara.
Gadi ne 1.janvārī sākas, tā ir pieņemts tikai pa jokam. Jaungads katram citādāk nāk, vai kokiem lapas vai nav lapu kokā. Tāpat ar mūžu – tikai rets saskan ar to, kas pasē rakstīts. Katrs cilvēks, tik jauns vai vecs, Cik dziļas saknes, cik zaļi laksti.
Mūža darbs ir vienmēr veidot sevi, Augšup tiekties, patiesīgam būt. Lai it viss, ko citiem projām devāt, Būtu tas, ko vēlaties sev gūt!
Ai, cik labi nesastingt, bet dzīvot, Dzīves dzelmē dziļi, dziļi nirt! Atļaut matiem spējos vējos plīvot, Atļaut zvaigznēm pašā sirdī birt.
Mēs ne pārāk augstu vērtējam to, kas mums nāk viegli, visa vērtību mēs nosakām pēc tā, cik daudz zaudējam. Peins
Dienas zied, ja tu tām ziedēt liec, Naktis mirdz, ja tu tām gaismu dedz, Un par mazu gaismu tiec Tiem, kas tavās acīs prieku redz!