Spēja rūpēties par kādu ir īpašība, kas piešķir dzīvei dziļāko jēgu un nozīmīgumu. Pablo Kasals
Cilvēks tikai tad apzinās, kas viņam piederējis, kad tas slīd no rokām ārā. Ērihs Marija Remarks
Pie debesīm mēness spīd bālais, Pa niedrāju vardes kurkst; Viss miglā segts apgabals tālais, Un strautiņš ielejā čurkst. Es klausos, un bezgalīgs žēlums Man dvēseles dziļumos griež. Vai vainīgs tur vakara vēlums, Vai likteņa grūtības spiež? Eduards Veidenbaums
Izpostītā dārzā Par samītiem ziediem tu skumsti viens, lielais raudātājs vējš. Nakts spoki baisi un tumši zvaigžņu laternas dzēš. Aiz sētas vaid leijerkaste kā ielu staigules sirds. Guļ plecos tik gadu nasta un mūžs — par asarām pirkts… Vairs dārzā pat asna nav zaļa, pat pumpurs nav pataupīts sīks. Tā laikam pieņemts — kam vaļa. […]
Cilvēks ir ļaunāks par zvēru, kad viņš kļūst zvērs. Rabindranats Tagore
Nav ļaunums skaust, jo skaudība ir sava trūkuma dzeļoša apziņa. Bet gan ir ļaunums- skaust, netopot pilnīgākam. Rainis
Viduvējus cilvēkus tulīt atbalsta un saslavē apkārtējās viduvējības, kas viņos godina pašas sevi. A.Franss
Būt pārmērīgi labsirdīgam ir tikpat muļķīgi kā būt ārkārtīgi stingram. A.Pisemskis
Quid vesper ferat, incertum est. Nav zināms, ko vakars nesīs. latīņu teiciens
Nec mortem effugere quisquam, nec amorem potest. Neviens nespēj aizbēgt no nāves un mīlestības. latīņu teiciens
Ar balsi, balstiņu, ko pati reiz man devi, es tevi piedziedāšu klāt pie sevis. Es iedziedāšu savu roku tavā kā strazdu būri izplaukušā kļavā. Pār Rīgu šorīt meža zosis gāja un tēvzemi pie spārniem piedziedāja. Krīt balta gaisma vientulīgā logā- dzied mana roka manas mīļās rokā. Jānis Peters
Miedziņš sēdi, miedziņš gaida Baltu puķu dārziņā, Aijā, aijā, miedziņš gaida Baltu puķu dārziņā. Plūc puķīti, nāc, miedziņi, Pie bērniņa istabā. Aijā, aijā, nāc, miedziņi, Pie bērniņa istabā. Liec puķīti viegli, viegli Mana bērna pagalvī. Aijā, āijā, viegli, viegli Mana bērna pagalvī. Zu-zu-zu-zum! skan puķīte, Nes bērniņu eņģelīts, Aijā, aijā, skan puķīte, Nes bērniņu eņģelīts. […]
Nejaušs brītiņš Viens tāds brītiņš padzirkstīja Tavu acu staru man, Dziļi sirdī iezvanīja Dzidro balsi,- nu tā skan- Skan un skan un skanot tā Mirkli pārvērš mūžībā. Antons Bārda
Divu mīlnieku sirdis ir visskaistākā dzeja, divu mīlnieku skūpsti ir viskrāšņākā mūzika. Viktors Igo
Mūs paņem gūstā sievietes dvēsele. Un arī viņas miesa. Dažkārt pat vairāk nekā dvēsele. Dvēsele ir iemīļotā, miesa- mīļākā. Viktors Igo