Ziemassvētku prieks Kur lai šovakar es lieku Savu Ziemassvētku prieku? Vai lai dodu kaķīšam- prieks lai sēž uz ūsām tam? Vai lai dodu sunīšam- prieks lai sēž uz astes tam? Vai lai eglītei dod viņu- manu prieka spožumiņu, lai tas mirdz uz zaļa zara un lai visiem prieku dara? Vitauts Ļūdēns
Category: dzejoļi Ziemassvētkos
dzejoļi Ziemassvētkos, Ziemassvētku dzejoļi, Jaunā gada dzejoļi
Ziemassvētkos Vizuļo istabās puzuri kārti, Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc, Celiņi slaucīti, atcelti vārti: Rakstītās kamanās Ziemsvētki brauc. Nomirgo kumeļiem sudraba groži, Zvaniņiem skanot, kamanas stāj; Eglītēm iedegas svecītes spoži, Ziemsvētku vecītis draudzīgi māj. Atveras gaidītie dāvanu maisi, Bērniem līksmi pukstēt sāk sirds: Pilna ar prieku top zeme un gaisi, Ziemsvētku zvaigzne pār pasauli mirdz. […]
Eglītes dziesma Dziļajā mežā Liela es augu: Daudz tur bij koku, Daudz bij man draugu… Agri no rīta, Sveicinot mani, Skanēja līksmi Dzeguzes zvani. Zaķēns pie manis Slēpās no vēja, Vāvere žigli Galotnē skrēja. Putniņi čakli Ligzdu sev vija- Visiem pie manis Priecīgi bija. Tagad man zaros Svecīšu liesmas. Līksmi dzied bērni Jaungada dziesmas. Dzidra […]
Eglīte Tētis atnesa eglīti košu, Ņemšu to tagad izgreznošu. Rotu man daudz Un konfekšu arī, Svecīšu pilni būs visi zari! Pieduros zaram- ai, ai, kas tas?! Pirkstiņā ieķeras dzelonis ass… Nē, te jau cilvēks nevar būt drošs! Tā eglīte kož! Jāzeps Osmanis
Eglīte Aiz sniega lauka mežmalā Maza zaļskuju eglīte skumst… Jau vakars tumst, Krīt balti ziedi, Maza, maza eglīte micīti pin Baltu jo baltu… Spožais mēnestiņš Aiz meža nostājas Un nobrīnās: ”Mazai eglītei balta micīte, Balta micīte…” Edvards Lejgalietis
Ziemassvētku rūķītis Sidraba mēnestiņš Veļas pa gaidu, Sētā nāk rūķīt’s Ar dāvanu maisu. Atnāca, nolika Priekšnamā klusi Un aizgāja tālāk Uz kaimiņu pusi. Ne manīja sētnieks, Ne ierējās suns,- Bet, kur tas bij bijis, Gaiši iedegās guns. Vilis Plūdons
Gaismas nakts Ziemassvētku vakars Pāri zemei tumst, Ved uz mežu taka, Eglīte kur skumst. Mēness domīgs pētī: -Dēls, kurp dodies tu? -Māmiņai un tētim Egli nesīšu.- Mēness palīdz smaidot Zvaigznes ciemā lūgt- Saulesgriežus gaidot, Gaismas nedrīkst trūkt. Arnolds Auziņš
Ziemassvētku naktī Visas zemes tekas zilgas Šonakt sargā miera gariņš. Tāli zvani…Klusas ilgas… Rokās smaidošs egļu zariņš… Visur viegliem, mīļiem soļiem Senā svētku teika staigā. Zvaigžņu acis atvērdama, Debess atspīd zemes vaigā… Valda Mora
Svētki Sviniet svētkus, sviniet visi, Kas dzīvi un kopā! Ziemas dziesmu dūc bite Pazemes stropā. Miega vai atmodas dziesmu? Sevī klausies un vēro: Gaiši sprakstot deg svece, Tumšs egļu zars sēro. Veronika Strēlerte
Lūgšana Lai zemei sāpes nav, kad manas kājas to min. Lai puķei jācieš nav, kad bērns viņu vainagā pin. Lai avotam raudošos viļņus auklēt nav grūt, kad nakts ir tumša un gara, un lai nav neviena -ja tas var būt- dvēsle bez saules stara! Fricis Bārda
Tik viegli baltas pārslas krīt un maigi zemi sedz, bet sirdī iespīd brīnumstars, ko skatiens nesaredz. Un nav jau tā, ka jāredz viss- lai paliek noslēpums, kā Ziemassvētki svētību un gaismu dāvā mums. I.Priede
Kaut kur sniegi, kaut kur sniegi, Kaut kur balti sniegi snieg. Mežā katram egles zaram Balta pārslas zvaigzne tiek. Vāverīte siltā mājā Čiekuru uz zoba liek… Kaut kur balti sniegi snieg. Zaķis priecīgs lien no krūma, Līdz pat ļipai sniegos stieg, Tomēr dūšīgs cilpo ciemos: Jaunsgads līksmi jāsatiek! Andris Vējāns
1. janvāris Gads atnācis- pavisam jauns. Ko tas no dzīves jēdz. Tik apjukušu vecaisgads To mūsu vidū iestumt mēdz. Nav laika bijis vecajam Ar jauno noņemties, to skolot. Cik ticīgi tam acis mirdz, Kad sev un vīnam kaut ko solām. Gads atnācis- pavisam jauns. Ko tas no dzīves zin. Un visus mūsu solījumus Kā svētkus […]
Brīnumsvecītes Katrā brīnumsvecītē Mazs brīnumiņš. Ne čiku, ne grabu- Sēž iekšā viņš. Kad pāri eglītes pleciem Sidraba vītnes vijas un jūk, Ziņkārais brīnums Laukā sprūk. Vitauts Ļūdēns
Jaunā gadā Ko lai es vēlos,- Visa man ir gana: Debess un zeme, Un saule mūžam mana. Atveru acis: Balta gaisma lejas. Izstiepju roku: Tāle visur smejas. Gaismā un tālē Brīžam pats sevi gaistu, Radīdams pasauli Jaunu un skaistu…. Vienu tik sūti, Viena vēl par maz: Sirds nemiers kā saule Lai iedegas! Jānis Jaunsudrabiņš
Jaunais gads Kur šalko apsnigušas priedes, Tur mežā zaķu pēdu daudz, Brauc kamanas, un paliek sliedes, Un sliedes ir, kad auto brauc. Es stāvu pagalmā un brīnos, Nevienas pēdas neredz acs. Jā, droši vien ar lidmašīnu Pie mums ir braucis Jaunais gads Ojārs Vācietis