Ziemas miegā Visi eži miegā, Visi lāči sniegā. Visas peles alās, Klusums malu malās. Zivis guļ zem ledus, Bites tur, kur medus. Brūnaliņas kūtī, leduspuķes rūtī. Imants Lasmanis
Category: dzejoļi Ziemassvētkos
dzejoļi Ziemassvētkos, Ziemassvētku dzejoļi, Jaunā gada dzejoļi
Pirms Ziemassvētkiem Pirms Ziemassvētkiem runcis Francis klusi uz virtuvi zogas un, aizsējis priekšautu baltu, cep pēperkokus. Cep ķinkarainus, ķeburainus mēnestiņus- te deguniem strupiem, te gariem-, un zvaigznītes stūru stūriem staru stariem, cep ragainus, viltīgus velnēnus un gailīšus sekstēm jocīgām, un raibus ķinķēziņus ausīm spicīgām, spocīgām. Bet sirsniņas runcis ver rūpīgi krellēs un tad uz dāvanu […]
Kupenas māja Aiz pagalma žoga kupenas māja kupla kā vecmammas ķirbis. Tai kuplajā mājā no puteņiem slēpjas irbes Tai mājai durvis ir ciet, jo apkārt klīst spoki, un irbes baidās. Tai kuplajā mājā lej viņas Ziemassvētku svecītes un rūķīšus, tikai rūķīšus gaida. Uldis Auseklis
Gads Gan ar sniegiem, gan ar saliem, gan ar lauskiem skaļš- gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš. Zaļi balti strīpains pīrāgs- tāds ir katrs gads. Bet ir diena, kurā tīrāks vēlies būt tu pats. Visu atceries, kas bija un- kā tālāk ies. Visiem vajag gadu mijā kaut ko vēlēties. Augstu zvaigzni, […]
Svētā vēstnese Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts: Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts! No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem, Pa sniega lauku klusi nāca Tā, Un pāri Tai ar zvaigžņu miljoniem Kā ziedošs koks bij debess nirdzošā. Jānis Ziemeļnieks
Ticība Es ticu, ka ir debesis, Kur laimes bērni mīt, Kur saulīte daudz spožāki Un mīlīgāki spīd. Es ticu, ka ir brīnumi, Kas necerēti nāk Un daiļu sapņu pasauli Ap sevi radīt sāk. Es ticu, ka ir laimība, Kas svētās liesmaš mirdz; Un, ja tā visa nebūtu, Vai justu mums tad sirds? Jānis Poruks
Ziemassvētku rūķītis Sidraba mēnestiņš Veļas pa gaisu. Sētā nāk rūķīt’s Ar dāvanu maisu. Atnāca, nolika Priekšnamā klusi Un aizgāja tālāk Uz kaimiņu pusi. Ne manīja sētnieks, Ne ierējās suns,- Bet kur tas bij bijis, Gaiši iededzās guns. Vilis Plūdonis
Eglīte Aiz sniega lauka mežmalā Maza zaļskuju eglīte skumst… Jau vakars tumst, Krīt balti ziedi, Maza, maza eglīte micīti pin Baltu jo baltu… Spožais mēnestiņš Aiz meža nostājas Un nobrīnas: ”Mazai eglītei balta micīte, Balta micīte…” Eduards Lejgalietis
Ziemassvētkos Ko tu vairies no sirdēstu saimes! Visas sāpes reiz beidzas un klīst. Nav neviena, kas nepazīst laimes, Nav neviena, kas mūžīgi nīst. Tas, kas pasaulei dzīvību devis, Šinī naktī no mūžības cēls, Zvaigžņu apmirdzēts, atnāks pie tevis Tevi mīlēt kā Cilvēka dēls. Jānis Ziemeļnieks
Svētā naktī Šai svētā natī zem’ un debess zvīļo, Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas, Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo, Pār visu miera siltie spārni klājas. Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas, Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot, Šī nakts ļauj aizmirst visas, visas bēdas Un māca tevi mīlot visu piedot. Šī […]
Ziemas miegs Zaķēns mežā ezi sauc: -Kur gan palicis mans draugs? Sniegi snieg un puteņo! Kā lai tagad atrod to?- Vāverīte kokā smej: -Velti draugu meklēt ej. Kamēr sals un kamēr sniegs, Ezim mežā ziemas miegs. Dzidra Rinkule-Zemzare
Kad ciemos iet -Pa puteņu aizpūstu taku, bez vienas pēdas, bez ceļa, kas tur pār sniegiem tik dūšīgi veļas? -Tur rūķis iet ciemos pie irbes otras kupenas malā, un nes viņš droši un apņēmīgi rūķa puķi- sārtu pušķi cepures galā. Uldis Auseklis
Svečošanās Eglītē sveķi sveķojas, eglītē sveces svečojas. Svecītei ir sava liesmiņa, tā ir svecītes sirsniņa. Apraujas svecītes liesmiņa- apstājas svecītes sirsniņa. No kā tev acīs tā liesmiņa- tā ir svecītes dziesmiņa. Paliek tev acīs smiedama, ar tevi tālāk iedama. Eglītē sveķi sveķojas, eglītē sveces svečojas. Ojārs Vācietis
Aizmirstais prieks Stājies vējš- Tik baigs, Kas nemierspārnus sita. Nāk klusumlaiks, Nāk Ziemassvētku miers Un sirdij gaisma cita. Nāk aizmirsts prieks. Zinaīda Lazda
Ziema Cauri Ziemassvētkiem kā baltiem vārtiem Iziet ziema pārslu šķidrautā. Ledus vizulīšiem ziliem, sārtiem Greznojas tā ilgi saulrietā.- Tādu mūsu ziemu pazīstu, Tādu to kā māti mīlēju. Antons Bārda
Pie eglītes Eglīte pušķota Priekšā kad mirdz, Savādi katram Tad pukstēt sāk sirds. Cilvēka dvēsele Dziļāk tad jūt: Skaidrākam, labākam Gribas tam būt! Jānis Tirzmalietis