Gaismas nakts Ziemassvētku vakars Pāri zemei tumst, Ved uz mežu taka, Eglīte kur skumst. Mēness domīgs pētī: -Dēls, kurp dodies tu? -Māmiņai un tētim Egli nesīšu.- Mēness palīdz smaidot Zvaigznes ciemā lūgt- Saulesgriežus gaidot, Gaismas nedrīkst trūkt. Arnolds Auziņš
Category: DZEJOĻI:
dzeja, dzejoļi, mīlestības dzejoļi, dzejoļi par mīlestību, mīlas dzeja
Ziemassvētku naktī Visas zemes tekas zilgas Šonakt sargā miera gariņš. Tāli zvani…Klusas ilgas… Rokās smaidošs egļu zariņš… Visur viegliem, mīļiem soļiem Senā svētku teika staigā. Zvaigžņu acis atvērdama, Debess atspīd zemes vaigā… Valda Mora
Svētki Sviniet svētkus, sviniet visi, Kas dzīvi un kopā! Ziemas dziesmu dūc bite Pazemes stropā. Miega vai atmodas dziesmu? Sevī klausies un vēro: Gaiši sprakstot deg svece, Tumšs egļu zars sēro. Veronika Strēlerte
Lūgšana Lai zemei sāpes nav, kad manas kājas to min. Lai puķei jācieš nav, kad bērns viņu vainagā pin. Lai avotam raudošos viļņus auklēt nav grūt, kad nakts ir tumša un gara, un lai nav neviena -ja tas var būt- dvēsle bez saules stara! Fricis Bārda
Tik viegli baltas pārslas krīt un maigi zemi sedz, bet sirdī iespīd brīnumstars, ko skatiens nesaredz. Un nav jau tā, ka jāredz viss- lai paliek noslēpums, kā Ziemassvētki svētību un gaismu dāvā mums. I.Priede
Aizsaules dārzos Trīs saujas vasaras, dzimtenes vasaras Dodiet man līdzi, kad šīsaule riet. Nevajag nopūtu, nevajag asaru! Klusu! Lai kamene ķimenēs dzied! Trīs saujas vasaras, dzimtenes vasaras Aizsaules dārzos vēl gribētos rast… Raudiet par liepu, kam nolauzta pazare, Mani vairs ievainot nespēj nekas. Ārija Elksne
Kaut kur sniegi, kaut kur sniegi, Kaut kur balti sniegi snieg. Mežā katram egles zaram Balta pārslas zvaigzne tiek. Vāverīte siltā mājā Čiekuru uz zoba liek… Kaut kur balti sniegi snieg. Zaķis priecīgs lien no krūma, Līdz pat ļipai sniegos stieg, Tomēr dūšīgs cilpo ciemos: Jaunsgads līksmi jāsatiek! Andris Vējāns
1. janvāris Gads atnācis- pavisam jauns. Ko tas no dzīves jēdz. Tik apjukušu vecaisgads To mūsu vidū iestumt mēdz. Nav laika bijis vecajam Ar jauno noņemties, to skolot. Cik ticīgi tam acis mirdz, Kad sev un vīnam kaut ko solām. Gads atnācis- pavisam jauns. Ko tas no dzīves zin. Un visus mūsu solījumus Kā svētkus […]
Brīnumsvecītes Katrā brīnumsvecītē Mazs brīnumiņš. Ne čiku, ne grabu- Sēž iekšā viņš. Kad pāri eglītes pleciem Sidraba vītnes vijas un jūk, Ziņkārais brīnums Laukā sprūk. Vitauts Ļūdēns
Jaunā gadā Ko lai es vēlos,- Visa man ir gana: Debess un zeme, Un saule mūžam mana. Atveru acis: Balta gaisma lejas. Izstiepju roku: Tāle visur smejas. Gaismā un tālē Brīžam pats sevi gaistu, Radīdams pasauli Jaunu un skaistu…. Vienu tik sūti, Viena vēl par maz: Sirds nemiers kā saule Lai iedegas! Jānis Jaunsudrabiņš
Jaunais gads Kur šalko apsnigušas priedes, Tur mežā zaķu pēdu daudz, Brauc kamanas, un paliek sliedes, Un sliedes ir, kad auto brauc. Es stāvu pagalmā un brīnos, Nevienas pēdas neredz acs. Jā, droši vien ar lidmašīnu Pie mums ir braucis Jaunais gads Ojārs Vācietis
Svecīte. Ja man būtu viena svecīte, es nelūgtu Sala vecīti, lai apēd viņš vienu svecīti. Bet, ja viņš par šo pantiņu man gribētu iedot mantiņu, es palūgtu Sala vecīti, lai atnes vēl vienu svecīti. Un, ja viņam arī nebūtu bail, tad eglē, kur plastmasas spuldzītes gail, mēs abi ar Sala vecīti katrs aizdegtu vienu svecīti. […]
Gadu mijā Ar karstām asarām raud sveces, Par aizejošo gadu skumst. Pie durvīm klauvē Sala vecis Kā ilgi gaidīts noslēpums. Mēs saucam balto tēvu iekšā No senas, labas pasakas. Viņš laimi nevar atnest riekšā, Bet prieku var, un tas nav maz. Viņš pārāk ātri projām manās, Jo visur bērni gaidīt mēdz, Un, liekas, tieši gaidīšanā […]
Vecais un Jaunais gads Vecgads palicis jau vecs, Stīvs un nespēcīgs tam plecs. Tādēļ pensijā to sūtām, Cits nāks vietā, visi jūtam. Jaunais gads ir labs un devīgs, To jau tagad manām sevī,- Ciema kukulis tam līdz, Cepts uz Jaunā gada plīts. Dainis Gailis