Krustcelēs Silta, silta tava elpa tā kā šorīt cepta maize. ——————– Ja pa kreisi iet- būs sāpe. Ja pa labi iet- būs raize. Ja uz priekšu iet- būs maldi, ja iet atpakaļ- būs žēl. ——————— Acis aizveru un redzu savā priekšā trešo ceļu Leons Briedis
Category: dzejoļi par dzīvi
dzejoļi par dzīvi
Mājas koki Es zem šiem kokiem esmu aizlaidis Tik laimīgu, tik gaišu, skaistu mūžu; Es, viņiem šalcot, esmu piedzimis,- Tie pirmie dziedāja man: aijā- žūžū! Ak, kaut tie nāktu pavadīt Un šalcot mani smiltīs apguldīt. Antons Bārda
Neatgriežamais laiks Par vienu dieniņu no bērnības, No laika tā, kad es vēl biju mazs, Es tagad nokalpotu simtu gadu Un paciestu gan trūkumu, gan badu Par dienu tādu vienīgo, Ko mātes sirds un saule apstaro! Antons Bārda
kad pazūd alkanums un pazūd sāts kad rokas saskaras un aiziet projām un acu skatiens lēns un izmazgāts un deniņos dzird laiku nosirmojam nav manos spēkos vējus savienot zem plaukstas tavu vientulību slāpēt es nevaru neko ne lūgt ne dot es varu tikai tavā vietā sāpēt. Knuts Skujenieks
Zilā Tā kā ceriņš, tā kā sapnis, tā kā apinis pēc lietus mana tumši zilā dziesma dziedama. Tā kā zila mētra silā, tā kā rauda meldros plīvo un kā migla egļu gatvē dziedama. Tā kā Iļģuciema smilgas, tā kā Aleksandra Čaka pulksteņķēde sidrabota dziedama. Vai pat tā vēl: lietus logā, cerība dreb apses lapās, ”ka […]
Maniem vecākiem Ja tev ir tēvs un tev ir māte, tad lai tev akmens krūtīs kūst, tur, Liepājā, aiz liepu vārtiem uz auklas balti krekli žūst. Tur, Liepājā, aiz liepu vārtiem div balti putni skumji dzied, un tad ir tā, ka vajag posties, kamēr vēl krizantēmas zied. Bet brīnos es, pie liepas stājies: kur akmens […]
Sapņi Sapņi — inde lēnā, kas nokauj pamazām, kā gribas lādēt jūs uz visiem ielu stūŗiem! Sapņi — manas nedzīvotās dzīves mulsais stāsts, tālie un skaistie, nesniegtie mēness kalni — es ienīstu jūs! Vien grāmatās rakstīts par dzīvi tik mīļu. ka pietiktu spēka pat nomirt. Vien grāmatas runā par cilvēkiem, dzīslās kam ugunis joņo — […]
Vēja kokle Noslēgt ar pasauli mieru, Kad krūtīs rok nemiers kā kurmis? Kaisles un kārojošs gars, Ilgas un sūrstoša sirds? Lēnas un laimīgas acis Kā zvaigznes uz cilvēkiem staros: Sevī lai neviļņo gars, Sevi lai nevaino sirds. Rainis
Nebaidies, ka man šodien nav smieklu, es esmu bagāts un smejos ar skumjām, un bagāts es esmu tieši ar tevi, tik ļoti bagāts, ka drusciņ ir jāsaskumst taisni par to, ka tik daudz kā ir pārāk- gaišs līdz reibonim, laimīgs līdz sāpēm. Ojārs Vācietis
Dažs visu mūžu nomocās Sev mantas kaudzēm raust; Tam mati raizēs sirmojas Un zagļi neļauj snaust. To mūžīgi kalpina rūpes un darbs, Un galā tak kapenēs grauž viņu tārps. Cits svētai dzīvei nododas, Tik pātaro un lūdz, Ik svētdienas iet baznīcā Un grēkus Dievam sūdz. Tam dzīvojot bailību sirds tikai jūt, Un galā tāpat viņš […]
Ej un dzenies tik pēc naudas, Krāp un blēdī, cik tik jaudas, Skaties tik uz savu labu, Rauj no citiem, rauj, kur dabū, Tomēr strādā apdomīgi, Krietni, stingri, likumīgi. Valdiniekiem godu rādi, Lai tie būtu vai nu kādi. Bagātniekus turi cienā: Līdzēt var tie ļaunā dienā. Tā tu dzīvo tikumīgi, Stingri, cieti, likumīgi. Būs tev […]
un pēkšņi tāds klusums ka saule apstājas debesmalā un arī stāv elpu aizturējusi varbūt mainīsies vējš varbūt mainīsies sardze varbūt mainīsies balss: pārāk ilgi esmu bijis jauns. Imants Ziedonis
Vīzija Mana ragana melnā, mana elle un debess,- laikam sabiršu pelnos, Tevī sadegšu es! Laikam izbārstīs vēji manus pelnus tāpat kā šīs dzimtenes smiltis, kuras glāsta Tavs skats. Tās nav acis, bet debess, kura gremdē un ceļ! Tā nav mute, bet uguns, cauri kauliem, kas sveļ! Tie nav mati, bet dūmi- kuros elles tik daudz! […]
Maza oda bārdas nazim Neuzmācies man, bēda! Domā es noskumšu? Drīzāk uz karstām pēdām ņemšu un noskūšos. Noskalošu kā putas visas mieļainās jušanas… Pat mironis priecīgāk jūtas rītos pēc skūšanās. Leons Briedis
Ja vari: nes. Tev uzkraus vēl. Līdz mielēm zobus atsulosi. Bet nebūs it nekā tev žēl, kaut pēdējo no dzīvēm dosi. Kaut savai sievai ņemsi nost un saviem dēliem noskaudīsi, un cietu pelavmaizi kost pats savu sirmo māti dzīsi. Tāds amats, brāl… Vai plīst vai lūst- nekur tu nedēsies šais mokās… Pat galvu nocirsto tev […]