Aklais dzejnieks
Tu dziedi vēl par mīlestību,
Tu runā vēl iz pilnas sirds:
Vai tiešām spīd vēl silta saule,
Vai prieks vēl citu acīs mirdz?
Man šķiet, ka ziema ap man’ būtu,
Man acis aklas, šaubīgs gars;
Es domāju ar izmišanu,
Ka zudis pēdjais saules stars.
Tu dziedi vēl par mīlestību,
Ved viņu šurp – pie manas krūts;
Es viņu spiedīšu un miršu,
Lai jauki beidzas gājums grūts.