Zvaigznes nebaidās parādīties kā jāņtārpiņi.

Rabindranats Tagore

Laiks

Debesīs ir mazas
Zvaigznītes, un
Debesīs ir mazas
Ābelītes. Un
Augusta naktīs var
Redzēt, kā no
Debesīm mirdzoši
Āboli krīt.

Livars Jankovskis

Aiz kalniņa mēnestiņis,
Aijā, žūžū,
Ripu, rāpu uzrāpoja, žūžū.

Mēnestiņi, zilsvārcīti,
Aijā, žūžū,
Nenāc mūsu lodziņā, žūžū.

Uz upīti pakalnē,
Aijā, žūžū,
Teci, teci klusiņām, žūžū.

Tur stāv divi bārainīši,
Aijā, žūžu,
Zvaigžņotām actiņām, žūžū.

Sēstaties laiviņā,
Aijā, žūžū,
Mēnestiņis vizinās, žūžū.

Mēnestiņis vizinās,
Aijā, žūžū,
Aiz sudraba pavediena, žūžū.

Rūdolfs Blaumanis

Kad zvaigznes krīt

Ir nakts un tālu rīts,
Aiz sienas pulkstens skan,
Un kāda zvaigzne man aiz loga krīt.
Varbūt bij mīla tā,
Ko pēkšņi liesmojam sirdī jūt,
Lai zustu tālumā, kā zvaigzne zūd?

Prieks, laime, mirklis grūts
Te nāk, te garām slīd
Tāpat kā zvaigznes krīt aiz loga rūts.
Ak, zvaigznes krītošās,
Varbūt tur, tālumā debess raud,
Aiz lielas laimes raud, ka jauna diena nāks?

Caur pusnakts klusumu
Jau blāzma starot sāk.
Pie manis nemiers nāk, bet nenāc tu.
Varbūt, ka neaizmirst
Tev mani zvaigžņotās naktis liek,
Varbūt pār tevi birst balts sapņu sniegs?

Varbūt, ka viss, kas gūts,
Tev sapnī garām slīd,
Tāpat kā zvaigznes krīt aiz loga rūts?
Ak, zvaigznes krītošās,
Varbūt tur, tālumā sirds tev raud,
Aiz dziļas laimes raud, ka liela mīla nāk?

Alfreds Krūklis

Būt vienmēr veselam un jaunam,
Un just, ka spēks pār malām iet,
Aiz spēka pārpilnības raudāt,
Aiz spēka pārpilnības smiet.
Zvaigznes izdejot no grīdas,
No griestiem sauli izdziedāt.

Visspožākās zvaigznes ir tad, kad tās atmirdz priecīgu cilvēku acīs.

Antuāns de Sent-Ekziperī