Šī diena lai tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai reizi gadā aust.
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Šī diena lai Tev skaistāka par citām,
Šī diena tikai reizi gadā aust,
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.
Šai dienā, kad gadi tev mijas,
Daudz ziedu ceļā lai plaukst.
Un vienmēr lai pavada tevi
Tik laime un jautrības balss.
Izpostītā dārzā
Par samītiem ziediem tu skumsti
viens, lielais raudātājs vējš.
Nakts spoki baisi un tumši
zvaigžņu laternas dzēš.
Aiz sētas vaid leijerkaste
kā ielu staigules sirds.
Guļ plecos tik gadu nasta
un mūžs — par asarām pirkts…
Vairs dārzā pat asna nav zaļa,
pat pumpurs nav pataupīts sīks.
Tā laikam pieņemts — kam vaļa.
tas visu izpostīt drīkst.
Tā laikam pieņemts — kas kvēlo,
to moku ūdeņos dzēš.
Ko tu vēl skumsti, ko žēlo,
pasaules klaidoni, vējš?
Ja jums ir divi klaipi maizes, apmainiet vienu pret ziediem! Maize baro miesu, ziedi – dvēseli!
Lai katrai dienai
Rīta rasas mirdzums,
Kā ziediem, kurus šodien
Tavās rokās liek.
