kā vilni lai pasacīt varu no kura man mute žūst? kā pirkstgalos saņemt staru kas zibēdams lūst un lūst? ar īsu tērauda vaidu drūp lokans un izslīpēts prāts pa debesīm saule skriada un upe aiz sliekšņa krāc Knuts Skujenieks
Tag: Knuts Skujenieks
paldies es stāvēšu kājās pie apsēm un eglēm šīm es esmu pārnācis mājās zem naksnīgām debesīm tu zvaigzne krietnā un zaļā tu atved un nepiekrāp un vējš ir atsējies vaļā un sirds tik laimīgi sāp par visu kas dzīvē gadās līdz mēram ir samaksāts viss un nu mani vadās un vadās raibs izlijis mākonis Knuts […]
nav ko slieties dižā stājā nav ko lepnus vārdus dvest jo tāpat nemaz nav viegli ikdienišķi galvu nest neraudāt par to kas bijis nebīties par to kas rīt tikai saudzīgi un droši savu vagu taisnu dzīt Knuts Skujenieks
nekā no tā kas izdzīvots nekā no tā kas zināts ar sienāzi un papardi es esmu apdāvināts ar sienāzi un papardi ar acu mirkli lielu un aizeju no vasaras pa vienvirziena ielu Knuts Skujenieks
gara ziema gausa gaita dzenis manus soļus skaita mazo dzeni čaklo dzeni izkal melnu bezdibeni tur es savas dienas krāšu tur es viņas apglabāšu tikai ārā paliks lieks izsāpēts un izciests prieks Knuts Skujenieks
kad pazūd alkanums un pazūd sāts kad rokas saskaras un aiziet projām un acu skatiens lēns un izmazgāts un deniņos dzird laiku nosirmojam nav manos spēkos vējus savienot zem plaukstas tavu vientulību slāpēt es nevaru neko ne lūgt ne dot es varu tikai tavā vietā sāpēt. Knuts Skujenieks
es gribu kļūt par roku lēnu ja tevi kauninās vai rās es gribu pārvērsties par ēnu kad tevi saule dedzinās es gribu izkust ūdens malkā kad tava mute naktī žūs tai sevis atteikšanās alkā kas dara cilvēcīgus mūs es gribu saplīst priedes šķilā kad vējš nāk kaulos sniegu sēt būt novakarā zvaigzne zila ar kuru […]
kamēr vēl dreb mana roka kamēr dreb rokas ēna paliec joprojām paliec mulstoša karsta un lēna kamēr vēl esmu pie prāta paliec tu manā prātā paliec joprojām paliec balta un pasargāta Knuts Skujenieks
es tev atdošu savu spēku savu miegu un bezmiegu došu lai tikai tu redzētu logā mēnesi nesāpošu lai tikai tu justu ka tevī maigums kā upe kūpēs lai apaugtu zaļiem zariem tās rūpes ko nenorūpēs es tev atdošu savu prātu un ieaud to savā prātā lai tikai atmostos tavā kaklā dziesma iemidzināta es tev atdošu […]