Tev kalnu augstās smailes
Tev jūras plašums māj
Ne mirkli nepagursti
Ne mirkli neapstāj!

Esi drošs un nebīsties,
Kaut ar vētra jūrā ceļas;
Ticībā vien stiprinies,
Kaut gan viļņi laivā veļas.
Sauc vien: Kungs man palīdzi
Un no briesmām izglābi.

Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien!

Apvāršņa malā debess saskaras ar jūru, bet debess tuvums negaismo jūru. Tur tālu pamalē neredzama milža roka izlējusi tintes pudeli: nedzīvs debess mēļums saskaŗās ar ūdens smago pelēkumu.

Zenta Mauriņa

Jūra, tāpat kā sieviete, ir reizē vāja un stipra, un, ne jau uztiepjot savu gribu, tā iegūstama.

Zigmunds Skujiņš

Tu daiļā zvejnieka meita,
Laiviņu malā dzen,
Nāc pie man un sēdies man līdzās,
Mēs krastā līgosim.

Liec galvu man pie krūtīm,
Un nebaidies it nemaz;
Paļāvies allaž vienmēr
Krākdamai jūriņai!

Man sirds ir tā, kā jūra,
Tā vētro, līgo, smaid’,
Un daža skaista pērle
Iekš viņas dziļumiem dus.

Auseklis