Bērzs rudenī Zemu līkst bērzs pilns rasas saltas, kā ceļinieks — piekusis, sērs. Trīc zara roka tik nogurusi: ai, gredzenu zaļo iā pametusi — — Ai, gredzenu zaļo nakts ragana ar ledainiem pirkstiem tam novilka. Raud piekusis ceļinieks klusītiņām, ar dzeltainām dzintara asarām. Fricis Bārda
Tag: Fricis Bārda
Mīlas kauss Kad mīlas kausu tu pie lūpām liec, Tad paskaties,cik zvaigžņu viņā laistās. Tad paraugies – vai sirds ir tava it kā zieds, Kas rasas pilns tiek lauzts? Bezgala skaistas,vai zib tur sārtas guntiņas? Ak,zini:tās asins lāses tavas! Tikai tās un zvaigžņu mirdza mīlu dara svētu. Kur neasiņo sirds,trūkst gaismas mūžīgās – Svied mīlas […]
Mīlestība Es jautāju mūžībai: kas mīlestība ir, kas ir viņa, neizprotamā? Un mūžība man deva šādu atbildi; Mīlestība un atziņa ir ir viens, un ciešanas ir viņu mērs. Ciešanas un laime ir viens, un skaistums ir viņu mērs. Skaistums un bezgalība ir viens, un dzīvība ir viņu mērs. Dzīvība un nāve ir viens, un mūžība […]
Lūgšana Lai zemei sāpes nav, kad manas kājas to min. Lai puķei jācieš nav, kad bērns viņu vainagā pin. Lai avotam raudošos viļņus auklēt nav grūt, kad nakts ir tumša un gara, un lai nav neviena -ja tas var būt- dvēsle bez saules stara! Fricis Bārda