dzejoļi par dabu | DZEJOĻI:

Fricis Bārda- dzejolis Bērzs rudenī

Bērzs rudenī Zemu līkst bērzs pilns rasas saltas, kā ceļinieks — piekusis, sērs. Trīc zara roka tik nogurusi: ai, gredzenu zaļo iā pametusi — — Ai, gredzenu zaļo nakts ragana ar ledainiem pirkstiem tam novilka. Raud piekusis ceļinieks klusītiņām, ar dzeltainām dzintara asarām. Fricis Bārda

lasīt teicienu

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Fricis Bārda- dzejolis Mīlas kauss

Mīlas kauss Kad mīlas kausu tu pie lūpām liec, Tad paskaties,cik zvaigžņu viņā laistās. Tad paraugies – vai sirds ir tava it kā zieds, Kas rasas pilns tiek lauzts? Bezgala skaistas,vai zib tur sārtas guntiņas? Ak,zini:tās asins lāses tavas! Tikai tās un zvaigžņu mirdza mīlu dara svētu. Kur neasiņo sirds,trūkst gaismas mūžīgās – Svied mīlas […]

lasīt teicienu

dzejoļi par mīlestību | DZEJOĻI:

Fricis Bārda- dzejolis Mīlestība

Mīlestība Es jautāju mūžībai: kas mīlestība ir, kas ir viņa, neizprotamā? Un mūžība man deva šādu atbildi; Mīlestība un atziņa ir ir viens, un ciešanas ir viņu mērs. Ciešanas un laime ir viens, un skaistums ir viņu mērs. Skaistums un bezgalība ir viens, un dzīvība ir viņu mērs. Dzīvība un nāve ir viens, un mūžība […]

lasīt teicienu