Katra jauna diena, lai nāk pie Tevis kā
jauna cerība,
jauns solījums,
jauna ticība,
jauna enerģija
un jauna sajūsma.

In me omnis spes mihi est.

Visas cerības ir uz mani pašu.

Lactis gallinacei haustum sperare.

Cerēt uz vistas pienu (par neiespējamo).

Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka,
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks,
Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka,
Un nākotne spoža kā saulītes vaigs.

Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi,
Viss mira, kas agrāk dārgs bij un svēts;
Nu dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav, kas ticībā sēts.

Un, tukšā paliekot zinību slāpēm
Un beidzoties visam, kas daiļš bij un svēts,
Sirds pildījās nāvīgām asiņu sāpēm;
Bet pagātne arī jau sāpes sedz.

Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.

Eduards Veidenbaums

Spes somnium vigilantium.

Cerība ir sapnis nomodā.