Izpostītā dārzā Par samītiem ziediem tu skumsti viens, lielais raudātājs vējš. Nakts spoki baisi un tumši zvaigžņu laternas dzēš. Aiz sētas vaid leijerkaste kā ielu staigules sirds. Guļ plecos tik gadu nasta un mūžs — par asarām pirkts… Vairs dārzā pat asna nav zaļa, pat pumpurs nav pataupīts sīks. Tā laikam pieņemts — kam vaļa. […]
Tag: Austra Skujiņa
Sapņi Sapņi — inde lēnā, kas nokauj pamazām, kā gribas lādēt jūs uz visiem ielu stūŗiem! Sapņi — manas nedzīvotās dzīves mulsais stāsts, tālie un skaistie, nesniegtie mēness kalni — es ienīstu jūs! Vien grāmatās rakstīts par dzīvi tik mīļu. ka pietiktu spēka pat nomirt. Vien grāmatas runā par cilvēkiem, dzīslās kam ugunis joņo — […]
Mans draugs Mans draugs ir tas, kas neprot dzīvot, kam spārni straujāki kā bezdelīgai, kas skumju važas iesviež vējos brīvos un skanēt liek pat satrūkušai stīgai. Mans draugs ir tas, kam acīs sapņi kvēlo, kas atstāj dzimto krastu, meklē jaunu zemi un bijušā nekad vairs nenožēlo, kas mīlē dzīvi, pelēko un lēto, un gavilēm sveic […]