Ozoliņi, ozoliņi, Tavu lielu kuplumiņu: Trīs dieniņas irbe teka, Nevarēja aptecēti.
Ozoliņi, ozoliņi, Tavu lielu resnumiņu: Trīs dieniņas saule teka, Nevarēja aptecēti.
Paldies saku māmiņai, Ka Jānīti vārdā lika: Kad atnāca Jāņa diena, Visi Jāni daudzināja.
Ai, Jānīti, Dieva dēlsi, Ko tu vedi vezumā? Puišiem vedi ozoliņus, Meitām ziedu vainadziņus.
Ai, Jānīti, Dieva dēlsi, Tavu kuplu cepurīti: Auga mieži, auga rudzi Apakš tavas cepurītes
Ai, Jānīti, Dieva dēlsi, Tavu platu cepurīti: Visa plaša pasaulīte Apakš tavas cepurītes.
Lec, Jānīti, kur lekdamis, Lec lopiņu laidarāi! Izmin usnes, izmin nātres, Tīri manu laidariņu!
Lec, Jānīti, kur lekdamis, Lec kāpostu dārziņāi! Lai aug balti kāpostiņi. Kā Jānīša cepurīte.
Visu gadu Jānīts jāja, Nu atjāja šovakari; Dārdēj zeme atjājoti, Skanēj pieši nolecoti.
Kas tās manas lievenītes Ar sudrabu nobārstīja? Jāņa bērni nobārstīja, Jāņu nakti staigādami.
Kur, Jānīti, meijas cirti, Kad meijāji lievenītes? Dieva dēla rājumāi, Smuidrajosi ozolosi.
Ai, Jānīša vakariņis, Ozoliņu tērētājis: Grib dārziņi, tīrumiņi Grib meitiņu vainadziņi.
Visa zeme, zāle zieda, Buldurjānis neziedāja. Tas ziedēja kalniņāi Sidrabiņa ziediņiemi.
Izstaigāju pļavu pļavas, Buldurjāņa meklēdama; Kad atradu buldurjāni, Tad saviju vainadziņu.
Izstaigāju mežu mežus, Buldurjāņa meklēdama; Buldurjānis paslēpiesi Zem sudraba čakārnīša.
Celiesi, brālīti, Auniesi kājas, Iesimi Jānīti Ielīgoti! Celiesi, saimniece, Auniesi kājas, Jau tavi kaimiņi Ciemos aicina. Nebūsi, saimniece, Jāņosi gājuse, Paliksi gotiņas Ālavītes. Kopāi, kopāi, Kaimiņu meitas, Iesimi Jānīti Padaudzināti! Kopā, kopāi, Kaimiņu puiši, Iesimi Jānīti Padaudzināti! Klausiesi, Jānīti, Kur tevi daudzina: Ozolu mežāi, Tur tevi daudzina. Tur tevi daudzina Līgojoti.