Tu velti mīlēts tiki, velti mīlēji,- Ja mīlot labāks, skaidrāks dvēslē netapi! Ja mīlot cita dvēseli augstāk necēli. Rainis
Tas īsti nemīl, kurš skaisti prot runāt par mīlestību. Petrarka
Tikai stipra mīlestība var izlīdzināt tās sīkās domstarpības, kas neizbēgami rodas kopīgā ģimenes dzīvē. Teodors Dreizers
Par savu mīļo nesauc to, Kas, redzot tavu galvu noliekto, Ne mirkli neiespēj ar tevi bēdās būt, Bet grib no tevis tiai prieku gūt. Mirdza Ķempe
Sievietes vērtības mērs var būt vīrietis, kuru viņa mīl. Visarions Beļinskis
Tavu acu uguns Baltas ābeles zied. Balti mākiņi iet. Es redzu- tik balti, tik balti mākoņi iet. Zilas acis, zils lauks. Zilas acis Tev plaukst. Es redzu- tik zilas, tik zilas, laimīgas plaukst. Tavu acu uguns daudz ko man stāsta. Tavu acu uguns sapnī vēl glāsta… Tavu acu uguns atmiņas vēda. Tavu acu uguns aizmirst […]
kamēr vēl dreb mana roka kamēr dreb rokas ēna paliec joprojām paliec mulstoša karsta un lēna kamēr vēl esmu pie prāta paliec tu manā prātā paliec joprojām paliec balta un pasargāta Knuts Skujenieks
Izsāpēt sarkanu rozi no krūma, Izdziedāt putnu no mākoņa drūma, Izraudāt zivi no viļņa zila, Izelpot liesmu no malkas šķilas, Izšķilt uz nāves uz dzīvības strīpas Kaut vienu dzirksteli mīlestības. Jānis Sirmbārdis
Viegli uzņemas pienākumu tas, kam viegli nākas to neizpildīt. Rainis
Kā zagšus Kā zagšus, tik lēnām, tik klusiņām, Bez puteņiem un bez vētras Ir pavasaris atnācis: Zied lazdas, zaļo jau mētras. Kā zagšus, tik lēnām, tik klusiņām, Tā, pašam nemanoti, Pret tevi iedegusēs sirds Un kvēlo nu ļoti, ļoti. Rūdolfs Blaumanis
Mīlestība Tu neteic kā augsti viesi: ”Es nākšu šodien vai rīt.” Ar meijām, ar vainadziņiem Tev’s nevar sagaidīt. Tu lūgšanas neievēro, Kā draugs, kas tālumā mīt. Kā kalponei nevar Tev uzsaukt: ”Tev jānāk parītu, rīt!” Tu neļauji ceļa un stundas Nevienam izzināt, Kā žubīte nolaižas zarā, Tu nāc- un esi klāt! Rūdolfs Blaumanis
Es tevi pamīlētu tā, Ka tev pat sarma nenobirtu. Es tevi pamīlētu tā, Pēc tam es varbūt arī mirtu. Bet varbūt arī citādi Tas, kas mūs savedis, tas šķirtu: Es aizietu tik nemanāms, Ka tev pat asra nenobirtu. Imants Ziedonis
Viņš izkāpa sestā stāvā. Svešs cilvēks. Un es viņam līdz. Tas nav mans stāvs, tas nava. Un kāpēc es izkāpu līdz? Es izkāpu devītā stāvā, Un kāds man izkāpa līdz. Tas nav tavs stāvs, tas nava! Un kāpēc viņš izkāpa līdz? Es uzbraucu bezgala stāvā, Kur tumsā tik zvaigznes trīc. Tur bija tik dvēsele tava. […]
Mīlestība Viņu nevar nopirkt ar rozēm, kuras pārdod uz bulvāra stūra, ne laimēt loterijā, ne saņemt kā dāvanu gadu mijā. Viņu nevar ne ieelpot sevī kā ceriņu zili sirmu, ne pieradināt kā putnu vai stirnu. Viņas atnākšanu nevar paredzēt iepriekš kā anticiklonu vai tālas vētras zvanu. Neviens arī nezin viņas cenu. Es laimīgs samaksāju ar […]
Šī dzīve bij tukša Šī dzīve bij tukša- Tu saturu lēji; Šī dzīve bij kaila- Tu puķes sēji; Šī dzīve bij auksta- Tu dvašu dvesi; Šī dzīve bij tumša- Tu sauli nesi. Es atkal sauli Varēšu vēstīt, Mirušās krūtīs Cerību dēstīt. Rainis
Sabirzis ziediņšš Maigu mīlas vārdu Glāstoša veldze, Kūstošu ilgu Kvēle un smeldze:- Sīks, sabirzis ziediņš Man vairāk sver,- To manas rokas Taustāmi tver;- Sīks sabirzis ziediņš,- Zidautā tīts,- Viņš bija toreiz Tev matos vīts. Rainis