Cilvēks izjūt kaunu, būdams laimīgs nelaimīgo vidū. Ž.Labrijērs
”Ir daudz ļaužu, kuri nelaimīgāki nekā mēs.” Tiesa, šie vārdi nenoder par pajumti, zem kuras var dzīvot, bet viņu pietiek, lai zem tiem varētu paslēpties lietus laikā. G.Lihtenbergs
Liepas kuplumu, Pūpola maigumu, Lepnums tēva sirdij, Saule- mātes dvēselei.
Tā liela māka- dot un neprasīt. Tā liela māka- cilvēcīgam būt. Tā liela māka- kopā būt ar ļaudīm. Un tomēr sevī- sevi saglabāt.
Man draugi tie, kas dziļāk domā, Kas dziļāk mīl un dziļāk nīst, Kas katru dienu jaunā lomā Un miera laimi neatzīst.
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām Un maigi dziedot pulkstens skan Mirdz šur tur ciemos ugunis Un sirds tā laimīgi pukst man Jānis Poruks
Tam, kas līdz galam piepildās Un dzīvē stāvot nepaliek, Mīt iekšā divas dzimšanas, Kas to caur dzīvi vada. Tā viena:- kad tas radīts tiek, Tā otra:- kad tas rada.
Māci mani māmulīte Visādos darbiņos, Izmācīsi darbiņos Māci gudru padomiņu.
Neko nevar pateikt par drosmi tas, kurš nekad nav bijis briesmās. Fransuā VI de Larošfuko
Tādu, kas prot augstu pacelt latiņu, ir daudz, bet, kas latiņai pārlec- daudz mazāk. Zigmunds Skujiņš
Tu smaidīji un runāji ar mani šo un to, un es jutu, ka jau sen biju to gaidījis. Rabindranats Tagore
Būs brīnumi, ja vien tiem noticēsim! Būs laime tad, ja pratīsim to dot! Būs saskaņa, ja vien to radīt spēsim! Vien dodot citiem, varam laimi gūt!
Vien draudzībai vara viskailāko zaru Par ziedošu brīnumu padarīt. Vien draudzība eņģeļa spārnus dod garam, Un aiznes pie zvaigznēm, kas debesīs mīt.
Pašam ar savu joku nav jāsmejas- arī tabakdozei nav tiesību pašai šķaudīt. K.Prestons
Nepeliet laiku- deviņas desmitdaļas cilvēces nespētu sākt nevienu sarunu, ja laika apstākļi laiku pa laikam nemainītos. K.Habards