Debesu trepīte
Mēs uzslejam eglīti-
Dzīvu, zaļu trepīti,
Pa kuru svecītes augšup skrej,
Lai paskatītos,
Lai paraudzītos
Visapkārt līdz pašai pamalei.
Nu tā, kas ir augstu,
Pie mutes liek plaukstu
Un ziņo: Jūs apakšā, klau!
Ū! Debestiņ manu!
Pie apvāršņa manu
Es gaismu, kas pieņemas jau!
Mēs uzslejam eglīti-
Debesu trepīti,
Uz kuras svecītes stāj
Un pirkstgalos ceļas
(Ka tik nenoveļas!),
Un gaismai ar plaukstiņām māj.