Cilvēkam, tāpat kā kokam, ir savas saknes. Un šīs saknes – vieta, kur tev kārts šūpulis, cilvēki, kas tev iemācījuši kaut ko vajadzīgu, agrīnie apkārtējās pasaules iespaidi – tur ciet līdz pēdējai stundai. Pamēģini kaut ko nocirst – un tu kļūsi nabagāks un vientuļāks. Pamēģini pats sev pajautāt, kāpēc tu šodien esi tāds un ne citāds, – un tev atkal lieku reizi būs jāatgriežas pie savām saknēm.

Ingrīda Sokolova