Vakarā mīla man acis slēdz, Rītā uz darbu ceļ mani mīla, Katru manu soli pavada mīla, Visu es daru tāpēc tik vien, Ka es mīlu un mīlēta tieku. Rainis
Kas izdomāja puķes?- Laime. Kas izdomāja smaržu?- Mīla. Rainis
Kas nerada, tam nav ne darbs, ne dusa. Tik pelēks nemiers vien un šaubu garlaiks. Rainis
Prāts ir vīrs un kungs, kuru valda sieva- jūtas. Rainis
Laime nav atrodama bezdarbībā un mierā, bet kustībā un centībā. Rainis
Pie tevis turas mana dvēsele Kā lietus lāsīte pie zaļas lapas, Tu manu krēslu iecel saules pusē. Rainis
Ak, sirds, kas ietrīsota no viena ir, Tā mīlot visai pasaulei pretī nāk. Rainis
Tu velti mīlēts tiki, velti mīlēji,- Ja mīlot labāks, skaidrāks dvēslē netapi! Ja mīlot cita dvēseli augstāk necēli. Rainis
Viegli uzņemas pienākumu tas, kam viegli nākas to neizpildīt. Rainis
Ir mīla brīnumbrīnišķīga- Nekā, nekā tai nevajaga Un dara visu, visu. Tā mazam iedod lielumu, Tā skarbam iedveš maigumu, Tā augšā paceļ kritušu, Tā atdzīvin’ ij mirušu- Es kaistu, kad es dzisu. Rainis
Draudzība skaidra, nedziļa upe- droši pa viņu brist, jo redzami oļi dibenā. Mīlā tik dziļi atvari, ka neredz dibena. Rainis
Kur mīlas jūtas parādās labā un labu izsauc, tur tās nāk no īstas mīlas; kur viņas parādās ļaunā, šaursirdībā, greizsirdībā, tur viņas nāk no patmīlības. Rainis
Ak sirds, kas ietrīsota no viena ir, Tā mīlot visai pasaulei pretī nāk. Rainis
Es nedomāju to, Ka tas būs viss: Kā rūsa uzzibšņo, Tā izbijis Ne domas dārgas ir, Bet tas, kas top,- Kas jāņem ir, kā ir, Un jāsastop. Rainis
Padoms nekad nepalīdz, mīļš vārds vienmēr. Rainis