Bērni, kuri, mazi būdami, vecākiem atņem prātu, tie pieauguši atņem viņiem mantu un mieru.
Arhīvs mēnesim Oktobris, 2009
Muļķīgi ir stādīt koku ar saknēm uz augšu, bet pēc tam žēloties par sliktu augsni.
Ir trīs lietas, kuras nekad neatgriežas: izšauta bulta, pateikts vārds un aizgājušās dienas.
Trokšņains skaļums neko neliecina; diezgan bieži vista, izdējusi gluži parastu olu, kladzina tā, it kā būtu laidusi pasaulē asteroīdu.
Ar sitieniem no zemes var iegūt tikai putekļus, nevis ražu.
Pateicies liesmai par tās gaismu, bet nepiemirsti lampas turekli, kas neatslābstošā pacietībā stāv ēnā.
Kad suni sit, tad visi suņi brūk virsū- ne sitējam, bet sistajam. Bet neaizmirsti, ka tie ir suņi.
Ir necienīgi žēloties par likteni, kuru mēs paši sev esam izraudzījuši.
Viens no vispretīgākajiem cilvēku netikumiem ir liekuļota līdzjūtība. Tāda līdzjūtība nav nekas cits kā pašapzinīga tīksmināšanās ar savu pārākumu.