Vajag liela spēka, lai vētrā drāztos uz priekšu, bet vajag divkārša spēka, lai vētrā paliktu uz vietas.
Arhīvs mēnesim Jūlijs, 2009
Brūtes tēva un mātes apdziedāšana.
Sievas māte priecājās
Labu znotu dabūjusi;
Priecājies, priecājies,
Labam laba līgaviņa.
Es tai meitu māmiņai
Reiz uz reizes klanījos,
Kad meitiņa ragavās,
Tad šai knipi parādīju.
Māte mani mazu kūla,
Nu kuļ lielu sievas māte;
Velns parautu sievas māti,
Naudu dotu nabagiem.
Vakar mani sievas māte
Zaķa gaļu ēdināja.
Dievs dod tev, sievas māte,
Kā zaķim nolēkāt.
Sakalt’s kazas kažociņš,
Tas grib labi smērējams;
Apsaskaita sievas tēvs,
Tas grib labi godājams.
Kas bij balts nevelēts?
Kas mīlēts neauklēts?
Gulbīts balts nevelēts,
Znotiņš mīļš neauklēts.
Vīra radu (vedējiņu) apdziedāšana.
Kas tie tādi, vedējiņi,
Spaļi vien, spaļi vien;
Kad vējiņš iesapūta,
Tad spalīši izputēja.
Vedējiņu meitiņām
Zili krekli mugurā:
Tupēdamas velējušas
Siventiņa silītē.
Tā dziedāja vīra māsa,
Kā lielaja jūra krāca;
Smalki dzied mūs māsiņa
Kā bitīte ābolā.
Ko tie mūsu vedējiņi
Cits uz citu raudzījās?
Tie jau bija goda drēbes
Cits no cita tapināj’ši.
Vedējiņu meitiņām
Visām spici deguntiņi,
Visas šķirbas izostījšas,
Circenīšus meklēdamas.
Kas izdomāja puķes?- Laime.
Kas izdomāja smaržu?- Mīla.
Kas pateikt var, ko par laimi sauc,
Tam viņa vēl nav dzimusi.
Greizsirdīgie allaž raugās tālskatī, kas visas sīkas lietas padara lielas, rūķīšus pārvērš par milžiem, minējumus- par īstenību.
Nekas uz šīs zemes nav vienāds,
ne upe, ne jūra, ne krasts.
Katram mirklim, stundai
un dienai piemīt kas savs un neparasts.
Katrs smilšu graudiņš, katrs gliemežvāks,
vētru un viļņu glaudīts, mirdz savādāks.
Katrs cilvēks pasaulē plašā
ir tik dažāds, kā cits neviens.
Saknes pazemē neprasa atalgojumu par to, ka tās padara zarus auglīgus.
Ego nihil timeo, quia nihil habeo.
Ne no kā nebaidos, jo nekas man nepieder.
Sievas radu (panāksnieku) apdziedāšana.
Pūtiet visi raibi kaķi
Ar misiņa stabulēm:
Nu sanāca panāksnieki
Ar tām darvas biksītēm.
Desa skrēja pa galdiņu,
Līkumiņus me’tādama;
Gan mācēja panāksnieki
Desai galu padarīt.
Ko tie mūsu kaķi ņaud
Pa ārdiem staigādami?
Panāksnieki dēliņiem
Peļu ādas kažociņi.
Panāksnieku vecas meitas
Te atnāca rādīties;
Vedējiņu jaunie puiši
Ne virsū neskatās.
Panāksnieku dziedāšana
Tā kā ratu čīkstēšana;
Kad dziedāja vedējiņi,
Ērģelēt ērģelēja!