Eglīte
Tētis atnesa eglīti košu,
Ņemšu to tagad izgreznošu.
Rotu man daudz
Un konfekšu arī,
Svecīšu pilni būs visi zari!
Pieduros zaram- ai, ai, kas tas?!
Pirkstiņā ieķeras dzelonis ass…
Nē, te jau cilvēks nevar būt drošs!
Tā eglīte kož!
Arhīvs kategorijai 'dzejoļi Ziemassvētkos'
Eglīte
Aiz sniega lauka mežmalā
Maza zaļskuju eglīte skumst…
Jau vakars tumst,
Krīt balti ziedi,
Maza, maza eglīte micīti pin
Baltu jo baltu…
Spožais mēnestiņš
Aiz meža nostājas
Un nobrīnās:
”Mazai eglītei balta micīte,
Balta micīte…”
Edvards Lejgalietis
Ziemassvētku rūķītis
Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaidu,
Sētā nāk rūķīt’s
Ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.
Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns,-
Bet, kur tas bij bijis,
Gaiši iedegās guns.
Vilis Plūdons
Gaismas nakts
Ziemassvētku vakars
Pāri zemei tumst,
Ved uz mežu taka,
Eglīte kur skumst.
Mēness domīgs pētī:
-Dēls, kurp dodies tu?
-Māmiņai un tētim
Egli nesīšu.-
Mēness palīdz smaidot
Zvaigznes ciemā lūgt-
Saulesgriežus gaidot,
Gaismas nedrīkst trūkt.
Arnolds Auziņš
Ziemassvētku naktī
Visas zemes tekas zilgas
Šonakt sargā miera gariņš.
Tāli zvani…Klusas ilgas…
Rokās smaidošs egļu zariņš…
Visur viegliem, mīļiem soļiem
Senā svētku teika staigā.
Zvaigžņu acis atvērdama,
Debess atspīd zemes vaigā…
Valda Mora
Svētki
Sviniet svētkus, sviniet visi,
Kas dzīvi un kopā!
Ziemas dziesmu dūc bite
Pazemes stropā.
Miega vai atmodas dziesmu?
Sevī klausies un vēro:
Gaiši sprakstot deg svece,
Tumšs egļu zars sēro.
Veronika Strēlerte
Lūgšana
Lai zemei sāpes nav,
kad manas kājas to min.
Lai puķei jācieš nav,
kad bērns viņu vainagā pin.
Lai avotam raudošos viļņus
auklēt nav grūt,
kad nakts ir tumša un gara,
un lai nav neviena
-ja tas var būt-
dvēsle bez saules stara!
Fricis Bārda
Tik viegli baltas pārslas krīt
un maigi zemi sedz,
bet sirdī iespīd brīnumstars,
ko skatiens nesaredz.
Un nav jau tā, ka jāredz viss-
lai paliek noslēpums,
kā Ziemassvētki svētību
un gaismu dāvā mums.
I.Priede
Brīnumsvecītes
Katrā brīnumsvecītē
Mazs brīnumiņš.
Ne čiku, ne grabu-
Sēž iekšā viņš.
Kad pāri eglītes pleciem
Sidraba vītnes vijas un jūk,
Ziņkārais brīnums
Laukā sprūk.
Vitauts Ļūdēns