Rūdolfs Blaumanis- dzejolis Jāpārcieš

Jāpārcieš Visas svina smagās bēdas, Žēlabas, kas žņaudz un ēdas, Visa melnā nelaime, kas draud, Jāpārcieš un jānoraud. Vieniem lemtas miera mājas, Otri dzīves vidū stājas Meklēt prieka,- bēdas, ko tā rieš, Jānoraud un jāpārcieš. Rūdolfs Blaumanis

Rūdolfs Blaumanis- dzejolis Mijkrēslī

Mijkrēslī Vai tur ārā kas nečabēja? Klau, vai nenodrebēja logs? Likās, it kā kas garām skrēja, Jeb vai tik vējā locījās žogs? Sēdu un raugos krēslā, un gaidu, Lēnām ar žēlumu pildās man krūts. Dzirdu es vai tikai sajūtu vaidu: Laimiņa klauvēja nupat pie rūts! Kaut jel pretī tu viņai steidzies, Tevi tā uzcerējuse bij!

Rūdolfs Blaumanis- dzejolis Pagalam

Pagalam Es atkal staigāju pie taviem sāniem, Vienveidīgā, pie taviem sāniem Kā senos laikos, Kā senos, senos laikos. Tu roku liki manā karstā rokā- Te pulkstens tarkšķēdams sita. Es pamodos no saviem sapņu māņiem, Un sāpīgi prātā man krita: Tu tāļu, tāļu. Un ārā gar logu spēji Gaudoja, gaudoja vēji. Rūdolfs Blaumanis

Rūdolfs Blaumanis šūpuļdziesma bērniem

Miedziņš sēdi, miedziņš gaida Baltu puķu dārziņā, Aijā, aijā, miedziņš gaida Baltu puķu dārziņā. Plūc puķīti, nāc, miedziņi, Pie bērniņa istabā. Aijā, aijā, nāc, miedziņi, Pie bērniņa istabā. Liec puķīti viegli, viegli Mana bērna pagalvī. Aijā, āijā, viegli, viegli Mana bērna pagalvī. Zu-zu-zu-zum! skan puķīte, Nes bērniņu eņģelīts, Aijā, aijā, skan puķīte, Nes bērniņu eņģelīts.

Rūdolfs Blaumanis- dzejolis bērniem

Aiz kalniņa mēnestiņis, Aijā, žūžū, Ripu, rāpu uzrāpoja, žūžū. Mēnestiņi, zilsvārcīti, Aijā, žūžū, Nenāc mūsu lodziņā, žūžū. Uz upīti pakalnē, Aijā, žūžū, Teci, teci klusiņām, žūžū. Tur stāv divi bārainīši, Aijā, žūžu, Zvaigžņotām actiņām, žūžū. Sēstaties laiviņā, Aijā, žūžū, Mēnestiņis vizinās, žūžū. Mēnestiņis vizinās, Aijā, žūžū, Aiz sudraba pavediena, žūžū. Rūdolfs Blaumanis

Rūdolfs Blaumanis dzejolis- Salā

Salā Ap namu stūriem Peras vēju mātes Ledainie brunči Čirkst netīrais sniegs Zem kamanu sliecēm Un gājēju kājām. Nakts. Uz ielām deg uguns. Kā kāras mēles Dzeltenās liesmas Laizās ap čuguna restēm, Un visādi ļaudis Silda pie viņām Rokas un ģīmjus. Rūdolfs Blaumanis

Rūdolfs Blaumanis dzejolis- Vakarā

Vakarā Grimst saules zelta laiva, Un krēslas ēnas dzimst, Tik mazais mākonītis Vēl kvēlo sārtin sārts. Dod savu mīļo roku, Uz augšu acis vērs, Raug tur to debestiņu- Tā mūsu laime mirdz. Rūdolfs Blaumanis

Rūdolfs Blaumanis- dzejolis Dvēseļu valoda

Dvēseļu valoda Pie tavām krūtīm ļauj man dusēt, Ap mani savas rokas skauj, Liec tavām mīļām lūpām klusēt, Tik sajust vien šo brīdi ļauj. Lai mūsu dvēsles sarunājas Un teic, kas neizsakāms ir, Lai aizmirstības plīvurs klājas Pār mums, no pasaules mūs šķir. Lai mani tu, es tevi maldu Ka abi izredzēti mēs Tā kopā

pantiņš

Kas godīgi pa ceļu ies, tas mūžam neapmaldīsies, bet kas gan tādam ziņu dos par brīnumiem meža biezokņos. Rūdolfs Blaumanis

dzejolis

Vēl tu nezini! Vēl tu rozes plūc Nenotvīkdama, Vēl tu matos spraud Tās bez nolūka. Vēl tu uzsmaidi Visai pasaulei, Vēl tu nezini Sava skaistuma. Paies laiciņš īss, Un tu nosarksi, Birzes maliņā Ziedus meklējot. Un tu plūksi tos Vienam vienīgam, Un tu smaidīsi Vienam vienīgam. Karsti slavēs viņš Tavu skaistumu- Bet es staigāšu Kā

Šajā vietnē tiek izmantoti Google sīkfaili, lai nodrošinātu tajā sniegtos pakalpojumus, personalizētu reklāmas un analizētu datplūsmu. Informācija par to, kā izmantojat šo vietni, tiek kopīgota ar uzņēmumu Google. Izmantojot šo vietni, jūs piekrītat sīkfailu lietošanai. uzzināt vairāk

The cookie settings on this website are set to "allow cookies" to give you the best browsing experience possible. If you continue to use this website without changing your cookie settings or you click "Accept" below then you are consenting to this.

Close