Pirmai mīlestībai katram brīv noraudāt pakaļ. Rūdolfs Blaumanis
Jāpārcieš Visas svina smagās bēdas, Žēlabas, kas žņaudz un ēdas, Visa melnā nelaime, kas draud, Jāpārcieš un jānoraud. Vieniem lemtas miera mājas, Otri dzīves vidū stājas Meklēt prieka,- bēdas, ko tā rieš, Jānoraud un jāpārcieš. Rūdolfs Blaumanis
Mijkrēslī Vai tur ārā kas nečabēja? Klau, vai nenodrebēja logs? Likās, it kā kas garām skrēja, Jeb vai tik vējā locījās žogs? Sēdu un raugos krēslā, un gaidu, Lēnām ar žēlumu pildās man krūts. Dzirdu es vai tikai sajūtu vaidu: Laimiņa klauvēja nupat pie rūts! Kaut jel pretī tu viņai steidzies, Tevi tā uzcerējuse bij! […]
Pagalam Es atkal staigāju pie taviem sāniem, Vienveidīgā, pie taviem sāniem Kā senos laikos, Kā senos, senos laikos. Tu roku liki manā karstā rokā- Te pulkstens tarkšķēdams sita. Es pamodos no saviem sapņu māņiem, Un sāpīgi prātā man krita: Tu tāļu, tāļu. Un ārā gar logu spēji Gaudoja, gaudoja vēji. Rūdolfs Blaumanis
Miedziņš sēdi, miedziņš gaida Baltu puķu dārziņā, Aijā, aijā, miedziņš gaida Baltu puķu dārziņā. Plūc puķīti, nāc, miedziņi, Pie bērniņa istabā. Aijā, aijā, nāc, miedziņi, Pie bērniņa istabā. Liec puķīti viegli, viegli Mana bērna pagalvī. Aijā, āijā, viegli, viegli Mana bērna pagalvī. Zu-zu-zu-zum! skan puķīte, Nes bērniņu eņģelīts, Aijā, aijā, skan puķīte, Nes bērniņu eņģelīts. […]
Aiz kalniņa mēnestiņis, Aijā, žūžū, Ripu, rāpu uzrāpoja, žūžū. Mēnestiņi, zilsvārcīti, Aijā, žūžū, Nenāc mūsu lodziņā, žūžū. Uz upīti pakalnē, Aijā, žūžū, Teci, teci klusiņām, žūžū. Tur stāv divi bārainīši, Aijā, žūžu, Zvaigžņotām actiņām, žūžū. Sēstaties laiviņā, Aijā, žūžū, Mēnestiņis vizinās, žūžū. Mēnestiņis vizinās, Aijā, žūžū, Aiz sudraba pavediena, žūžū. Rūdolfs Blaumanis
Salā Ap namu stūriem Peras vēju mātes Ledainie brunči Čirkst netīrais sniegs Zem kamanu sliecēm Un gājēju kājām. Nakts. Uz ielām deg uguns. Kā kāras mēles Dzeltenās liesmas Laizās ap čuguna restēm, Un visādi ļaudis Silda pie viņām Rokas un ģīmjus. Rūdolfs Blaumanis
Vakarā Grimst saules zelta laiva, Un krēslas ēnas dzimst, Tik mazais mākonītis Vēl kvēlo sārtin sārts. Dod savu mīļo roku, Uz augšu acis vērs, Raug tur to debestiņu- Tā mūsu laime mirdz. Rūdolfs Blaumanis
Dvēseļu valoda Pie tavām krūtīm ļauj man dusēt, Ap mani savas rokas skauj, Liec tavām mīļām lūpām klusēt, Tik sajust vien šo brīdi ļauj. Lai mūsu dvēsles sarunājas Un teic, kas neizsakāms ir, Lai aizmirstības plīvurs klājas Pār mums, no pasaules mūs šķir. Lai mani tu, es tevi maldu Ka abi izredzēti mēs Tā kopā […]
Nekas tā neatsaldē cilvēku no cilvēka ātrāk un pilnīgāk kā spītīgi atraidīta labvēlība. Rūdolfs Blaumanis
Kas godīgi pa ceļu ies, tas mūžam neapmaldīsies, bet kas gan tādam ziņu dos par brīnumiem meža biezokņos. Rūdolfs Blaumanis
Vēl tu nezini! Vēl tu rozes plūc Nenotvīkdama, Vēl tu matos spraud Tās bez nolūka. Vēl tu uzsmaidi Visai pasaulei, Vēl tu nezini Sava skaistuma. Paies laiciņš īss, Un tu nosarksi, Birzes maliņā Ziedus meklējot. Un tu plūksi tos Vienam vienīgam, Un tu smaidīsi Vienam vienīgam. Karsti slavēs viņš Tavu skaistumu- Bet es staigāšu Kā […]
Kas pateikt var, ko par laimi sauc, Tam viņa vēl nav dzimusi. Rūdolfs Blaumanis
Mūsu nelaime ir tā, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas. Rūdolfs Blaumanis
Kas pateikt var, ko par laimi sauc, Tam viņa vēl nava dzimuse; Un, kas var teikt, ko par laimi sauc, Tam viņa jau zuduse, grimuse. Rūdolfs Blaumanis
Kā zagšus Kā zagšus, tik lēnām, tik klusiņām, Bez puteņiem un bez vētras Ir pavasaris atnācis: Zied lazdas, zaļo jau mētras. Kā zagšus, tik lēnām, tik klusiņām, Tā, pašam nemanoti, Pret tevi iedegusēs sirds Un kvēlo nu ļoti, ļoti. Rūdolfs Blaumanis