Dzejnieka mīlas vārdi Mīļā, panāc pretim vienu gaismas sprīdi, kad saknēm salst, kad lapām salst, kad upaes balss ir atkal ciet: vienu gaismas sprīdi paliec tuvumā, tuvu man. Tumsai cauri tevi es nesīšu. Tu- mana ēna balta, pusnaktī un rītos vienu gaismas sprīdi es tev parādā. Ņem visus manus vārdus- arī tad es būšu vienu […]
Ar balsi, balstiņu, ko pati reiz man devi, es tevi piedziedāšu klāt pie sevis. Es iedziedāšu savu roku tavā kā strazdu būri izplaukušā kļavā. Pār Rīgu šorīt meža zosis gāja un tēvzemi pie spārniem piedziedāja. Krīt balta gaisma vientulīgā logā- dzied mana roka manas mīļās rokā. Jānis Peters
Zilā Tā kā ceriņš, tā kā sapnis, tā kā apinis pēc lietus mana tumši zilā dziesma dziedama. Tā kā zila mētra silā, tā kā rauda meldros plīvo un kā migla egļu gatvē dziedama. Tā kā Iļģuciema smilgas, tā kā Aleksandra Čaka pulksteņķēde sidrabota dziedama. Vai pat tā vēl: lietus logā, cerība dreb apses lapās, ”ka […]
Maniem vecākiem Ja tev ir tēvs un tev ir māte, tad lai tev akmens krūtīs kūst, tur, Liepājā, aiz liepu vārtiem uz auklas balti krekli žūst. Tur, Liepājā, aiz liepu vārtiem div balti putni skumji dzied, un tad ir tā, ka vajag posties, kamēr vēl krizantēmas zied. Bet brīnos es, pie liepas stājies: kur akmens […]
Mana spalvainā roka caur taviem matiem skrēja Un maigums lūdzās. Bet tavas acis, tik melnas kā ugunī grauzdēta maize, Skūpstīja mani un aiz laimes raudāja. Ai, cik stiprs es kļuvis no tā svētīgā brīža! Kailām rokām nožmiedzu kuili, izcēlu celmus no zemes Un iesēju kaņepes alas priekšā. Cilvēki, ejiet uz to vietu, kur es akmens […]
Vai būšu tev pēdējais, kaut biju tev pirmais, Es esmu tavs skaistais, bet vai būšu tavs sirmais? Kas būs pa vidu – tai laikā un telpā No naivākā skūpsta līdz pēdējai elpai? Ar tūkstoš nezināmiem šis vienādojums. Kur atbilde īstā? Kur atrisinājums? Sirds, neesi kā izlūks, tik vēsa un prātīga – Jūtās jau neder šī […]
Ar drebošu roku Ar drebošu roku Viņš rakstīja patiesību, Ar sāpošu sirdi Viņš rādīja mīlestību. Ar lamām un koku Tie viņu izvadīja; Viņš nīka un mira, Neviens tā nemanīja. Jānis Poruks
Es savā zemē Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, no kura mūžam jaunas dziesmas līst- kā sniegpulksteņu pirmās taktis sniegā, kā pūcces vaidi sveču mēnesī. Es savā zemē gribu kļūt par zvanu, ko jūsu rokas nenogurstot lej no tautas dziesmas nemaldīgiem ritmiem un putna balss, kas pieder pasaulei. No manas dziesmas nokaliet sev zvanu, […]
Savs vārds ir katram jānes, Tu skaisti viņu nes – Kā trauku, pilnu gaismas Un pilnu – pasaules. Jānis Peters
Meža ceļš Un atkal tev priekšā ir ceļš, un iekšā ir tik daudz jauna, un pāri ir tik daudz no veca, un garām vairs nepaliek, kam, un cauri ir jādzīvo pašam, bet rokām ir vajadzīgs ap: ap tavu ozolu, tauta, ap tavu vidukli, vijīgā, ap tavu šūpuli, bērns, apkārt, apkārt un apkārt! O, rokām svēts […]
Sasveicinies pats ar sevi, tad ej citus mācīt, tad ej citus izlabot, tad ej citiem dot labdienu. Bet arī atņemt labdienu ir jāprot, vispār saņemt ir daudz grūtāk nekā dot un dot. Jānis Peters
Ar atbildību par pasauli sasirdzis, viņš neredzēja, kā nogrimst māja, kurā bij piedzimis, kurā bij audzis, dēļ kuras to pasaule uzrunāja. Jānis Peters
Sasveicinies pats ar sevi, tad ej citus mācīt, tad ej citus izlabot, tad ej citiem dot labdienu. Bet arī atņemt labdienu ir jāprot, virpār saņemt ir daudz grūtāk nekā dot un dot. Jānis Peters
Es tevi mīlu. Viss ir bijis jau- šīs roku mulsums, divi elpas blaku, bet dzirdējusi pasaule vēl nav, kā tieši tev un tieši es to saku. Jānis Peters
A Konrāds Adenauers, Luīze Meja Alkota, Maja Angelova, Kornēlija Apškrūma, Aspazija, Auseklis, Uldis Auseklis, Imants Auziņš B Džordžs Bairons, Onorē de Balzaks, Bridžita Bardo, Mihails Barišņikovs, Antons Bārda, Fricis Bārda, S.Batlers, Belfūrs, D.Berdžess, Vizma Belševica, Visarions Beļinskis, Eriks L.Berne, Fransis Bēkons, Rūdolfs Blaumanis, Džovanni Bokačo, Leons Briedis, Anna Brigadere, Džordano Bruno, P.Buasts, V.Bušs C Māra […]